Blīkšķis, pārbraucot bedres: diagnosticējiet, pirms pērkat detaļas

Blīkšķis priekšā, pārbraucot bedres, ir viens no lētāk salabojamiem bojājumiem — un tieši tāpēc viens no tiem, kur visvieglāk pārmaksāt. Daži cēloņi maksā centus, citi — šķērssviras, viss amortizatora mezgls, vesela stūra pārmontāža — ir starp dārgākajiem darbiem balstiekārtā. Šis ir arī viens no retajiem gadījumiem, kad mierīga, roku darba pārbaude parasti tieši parāda vaininieku. Šeit runa ir par balstiekārtas un stūres troksni; ja klaudzēšana seko dzinēja apgriezieniem, nevis ceļa segumam, tā ir cita problēma.

Ko pasaka blīkšķa parādīšanās brīdis

Brīdis, kad troksnis parādās, ir visvērtīgākā norāde, un tās iegūšana nemaksā neko. Balstiekārtas detaļas tiek noslogotas tikai noteiktos virzienos — tāpēc blīkšķis uz bedrēm, kas nekad neparādās pagriezienos, norāda uz pavisam citu detaļu nekā tāds, kas dzirdams tikai pie pilna stūres izgrieziena. Vispirms noskaidrojiet šo modeli.

• Uz bedrēm, no viena stūra: stabilizatora saites vai bukses, amortizatora augšējais balsts, nodilis amortizators vai vaļīgs amortizatora augšējais uzgrieznis.
• Tikai, griežot stūri braukšanas laikā: augšējā balsta gultnis vai stūres šķērsstiepņa uzgalis. Ja pie pilna izgrieziena dzirdams ritmisks klikšķis, tas, visticamāk, ir CV šarnīrs — tam ir sava atsevišķa rokasgrāmata.
• Griežot stūri, automašīnai stāvot uz vietas: augšējā balsta gultnis vai stūres iekārta un tās šarnīri — šeit balstiekārta praktiski nav noslogota, tāpēc aizdomas krīt uz stūres sastāvdaļām.
• Bremzējot vai atlaižot bremzes pedāli: šķērssviru bukses vai bremžu furnitūra — suporta vadotnes tapas, stiprinājuma skrūves, uzliku fiksatori.
• Viens klaudziens, sākot braukt vai pārslēdzot pārnesumu: tā ir piedziņa, nevis balstiekārta — dzinēja vai kārbas balsti, vai nodilis piedziņas vārpstas šarnīrs.
• Parādījās uzreiz pēc kāda remonta: vispirms pārbaudiet stiprinājumus, kas tika kustināti tā laikā.

Simptomi, ko pārbaudīt

Īpašnieki šo bojājumu apraksta ļoti līdzīgi: metālisks blīkšķis no viena priekšējā stūra, ko tikpat lielā mērā jūt, cik dzird, pārbraucot dilatācijas šuves un guļošos policistus mazā ātrumā. Uz nelīdzena seguma sliktāk, uz gluda ceļa nekas nedzirdams. Ja līdzās trokšņam stūre kļuvusi neskaidra, tas paceļ steidzamības pakāpi.

• Metālisks blīkšķis vai klaudziens no viena priekšējā stūra, pārbraucot bedres
• Klaudzēšana, griežot stūri pagriezienos — dažkārt tikai vienā virzienā
• Čīkstēšana vai stenoša skaņa, griežot stūri, kamēr auto stāv uz vietas
• Dunkšķis, atlaižot bremzes pedāli
• Klaudzēšana, pārbraucot guļošos policistus soļa gaitā, un pilnīgs klusums uz gluda asfalta
• Stūre, kas peld vai jūtas vaļīga, braucot taisni

Iespējamie cēloņi šādā secībā

Šī ir secība, kādā vērts pārbaudīt, nevis biežuma statistika — vispirms lētākais un vieglāk pieejamais: stabilizatora saites, sadilušas bukses, amortizatoru augšējie balsti, nodiluši vai vaļīgi amortizatori, un tikai tad — drošībai svarīgie šarnīri un bremžu furnitūra. Pirmie divi ir augšā tāpēc, ka tos visātrāk var izslēgt, nevis tāpēc, ka blīkšķis gandrīz vienmēr izrādās tieši tāds.

1. Stabilizatora saites — īsie stieņi, kas savieno stabilizatoru ar balstiekārtu. Katrā galā tām ir neliela lodveida locītava; kad tā nodilst, saite sāk klaudzēt līdz ar balstiekārtas kustību. Klasisks viegls metālisks blīkšķis, un viena no lētākajām detaļām automašīnā.
2. Sadilušas bukses — gumijas bukses stabilizatora stiprinājumos un šķērssvirās. Gumija ar laiku sacietē un saplaisā, ļaujot svirai kustēties tur, kur tai vajadzētu būt cieši noturētai: blīkšķis kopā ar neskaidru stūri.
3. Amortizatora augšējais balsts vai balsta gultnis. Lielākajai daļai automašīnu priekšā ir MacPherson tipa statnis, un šis balsts to notur vietā, ļaujot pagriezties līdz ar stūri. Kad tas sāk pievārties, dzirdams blīkšķis uz bedrēm un čīkstēšana, griežot stūri — visskaļāk, kamēr auto stāv uz vietas.
4. Nodiluši amortizatori vai vaļīgs amortizatora augšējais uzgrieznis. Izlietojies amortizators klaudz un ļauj virsbūvei peldēt; atskrūvējies augšējais uzgrieznis rada to pašu skaņu, bet salabot to nemaksā neko — tāpēc pārbaudiet to jau agri.
5. Balstlocītavas un stūres šķērsstiepņa uzgaļi. Kā tīra blīkšķa cēlonis sastopami retāk, taču tieši šie ir vissvarīgākie: lufts šeit nozīmē troksni plus vaļīgu stūri, un tas laika gaitā tikai pasliktinās, nevis nostabilizējas. Ja radušās aizdomas par luftu, pārbaudiet to nekavējoties.
6. Bremžu furnitūra. Suporta vadotnes tapas, stiprinājuma skrūves un nodiluši uzliku fiksatori ļauj uzlikai vai suportam nedaudz pakustēties zem slodzes — klasisks dunkšķis, atlaižot bremzes pedāli, un lēts labojums.

Diagnostikas soļi (secībā)

Sāciet ar bezmaksas pārbaudēm un apstājieties, tiklīdz kaut kas atkārto troksni. Pirmajiem četriem soļiem instrumenti nav vajadzīgi. Automašīnu paceliet tikai tad, kad pārbaudes no zemes ir izsmeltas — un paceliet to pareizi: uz statīviem, uz cietas, līdzenas virsmas, nekad tikai uz domkrata un nekad uz slīpas nobrauktuves.

1. Vispirms izslēdziet bezmaksas aizdomās turamos. Iztukšojiet bagāžnieku, pārbaudiet, vai rezerves ritenis, domkrats un instrumenti ir nostiprināti, tad palūkojieties, vai nav vaļīgs izpūtēja siltumaizsargs vai riteņa dekoratīvais disks. Tie rada gandrīz identisku blīkšķi, un to izslēgšana nemaksā neko.
2. Precizējiet trokšņa raksturu. Brauciet lēni pa klusu ielu ar nolaistiem logiem: pārbrauciet bedri, braucot taisni, tad grieziet stūri katrā virzienā, tad viegli iebremzējiet un atlaidiet pedāli. Atzīmējiet, kurš no šiem gadījumiem troksni atkārto un no kura stūra tas nāk.
3. Pakratiet katru stūri. Auto stāvot uz vietas, spēcīgi piespiediet un atlaidiet katru spārnu, klausoties, kā kustas balstiekārta. Uztveriet to kā aptuvenu norādi, nevis pierādījumu — šis veids labi atklāj vaļīgas saites un balstus, bet nepamana bojājumus, kas parādās tikai īstā ceļa slodzē.
4. Apskatiet un aptaustiet visu no apakšas. Pārbaudiet stabilizatora saites un bukses, redzamās sviru bukses un šarnīru gumijas somiņas. Ieplīsušas somiņas, saplaisājusi gumija, rūsas svītras un saite, ko var pakustināt ar roku — tas viss atklājas šeit.
5. Paceliet auto un nostipriniet uz statīviem, tad pārbaudiet luftu. Pakratiet katru priekšējo riteni augšup-lejup, lai pārbaudītu balstlocītavas vai riteņa gultņa luftu, un no sāniem uz sāniem, lai pārbaudītu stūres šarnīru luftu. Uzmanīgi paspiediet ar montējamo lāpstiņu pret saitēm un sviru buksēm, vērojot kustību.
6. Pārbaudiet amortizatoru augšējos uzgriežņus un visu, kas tika kustināts nesenā remontā, ieskaitot apakšrāmja un suporta skrūves.
7. Pārbaudiet bremžu furnitūru, ja troksnis saistīts ar bremzēšanu: vadotnes tapu stāvokli, suporta skrūvju pievilkšanas momentu, vai uzliku fiksatori ir pareizi ievietoti.
8. Tikai tad dodieties uz servisu — vēlams tādu, kas gatavs bojājumu parādīt ar klausīšanās mikrofoniem vai uzrādīt luftu uz pacēlāja. Pajautājiet, kura detaļa kustējās un kā tieši.

Cik maksā godīgs remonts

Stabilizatora saites parasti ir viens no lētākajiem īstajiem remontiem, ko var veikt automašīnai — lēta detaļa un neliels darbs katrā pusē. Dārgais gals ir viss amortizatora mezgls un šķērssviras, un visaugstākās tāmes parasti nozīmē, ka tiek mainīts viss stūris, nevis viena nodilusi detaļa.

Bukses ir kaut kur pa vidu: iepresēta bukse ir lēta, bet svira, ko pārdod tikai komplektā, maksā vairākas reizes vairāk. Divi jautājumi pasargā jūsu naudu: kurai detaļai tika parādīts lufts, un kā tas tika pierādīts. Tāpat pamatoti ir pajautāt par darbaspēka pārklāšanos — kad vienā stūrī vienlaikus mainās vairākas detaļas, izjaukšana lielākoties ir kopīga, tāpēc pilna darba samaksa par katru detaļu atsevišķi ir vērts apšaubīt.

Kopsavilkums

Blīkšķis uz bedrēm var nākt gan no vienas no lētākajām detaļām automašīnā, gan no visa mezgla, tāpēc pirms atļaujat mainīt šķērssviru vai visu amortizatora mezglu, pieprasiet, lai jums parāda, kurai detaļai tiešām ir lufts.